Stāsts par Cellbes pasūtījumiem pa pastu
Stāsts par Cellbes ir stāsts par darbu, darbu un vēlreiz darbu. Darījumu intuīcija un varbūt mazliet veiksmes sniedz visai precīzu priekšstatu par uzņēmumu un tā dibinātājiem.
Bengts un Gunvora Hultgrēni
Bengts Hultgrēns nu jau aizgājis mūžībā. Dzimis trīsdesmito gadu sākumā, vispirms viņš pabeidza septiņgadīgo tautskolu. Viņš bija uzcītīgs un guva iespēju mācīties arī angļu valodu. Pēc tam viņš, kā daudzi tā laika jaunie cilvēki, iesaistījās avīžniecībā. Avīžu zēns un izsūtāmais bija divi populārākie darbi, kā uzsākt karjeru.
Gunvora ir dzimusi Hisnā. Arī viņai ir septiņu klašu tautskolas izglītība. Kad viņa pārcēlās dzīvot uz Burosu, viņa iepazinās ar Bengtu. Tas notika 1947. gada vecgada vakarā. Tā bija mīlestība no pirmā acu skatiena, taču vienam bija tikai 14, otram 16 gadu, un abiem vajadzēja vēl kādi laiku gaidīt, līdz varēs savienot savas dzīves gājumu oficiāli. Kāzas notika pēc septiņiem gadiem, 1954. gadā.
 1964 |
 1965 |
Cellbes AB
Tieši 1954. gadā tika atcelti noteikumi attiecībā uz bruto cenām, un daudzi laimes meklētāji, jo īpaši Burosā un tās apkaimē, izveidoja pirmos pasūtījumu pa pastu uzņēmumus Zviedrijā. Sākot no piecdesmito gadu vidus, uzņēmumu reģistrs liecina par vairākiem simtiem šādu optimisma pārpilnu celmlaužu vārdu. Mūsu dienās šie vārdi reģistrā gandrīz nav atrodami, tomēr viens uzņēmums, kas toreiz ieraudzīja dienas gaismu, pastāv – to tagad sauc Cellbes Postorder AB.
Kad Bengts un Gunvora precējās, kāzu dāvanā viņi saņēma tūkstoš kronu banknoti. Protams, jaunās ģimenes mājās trūka daudz dažādu lietu, tomēr viņi vēlējās sarūpēt ko paliekošu, tādēļ nolēma brīvajā laikā uzsākt nelielu pasūtījumu pa pastu biznesu. Bengta noliktava, kas bija uzņēmuma pirmais nosaukums, tika atvērta Burosas ieliņas Övre Kvarngatan pagrabtelpās. Pārdošanā bija viena pati prece: japāņu palagu audums. Audums bija šaurs, mazgājot sarāvās, taču bija nenodeldējams. Pieprasījums bija liels, un tā tika likti pamati vienam no Zviedrijas vadošajiem uzņēmumiem pasūtījumu pa pastu jomā. Gunvora stāsta, ka tajā brīdī, kad Bengts pavēstījis par pirmajiem pasūtījumiem, viņa bijusi dzemdību namā. Viņa atceras, cik ļoti aizraujoši tas viņai licies. 1969 |
 1970 |
 1971 |
Pārcelšanās uz lielākām telpām
Darbdienās Bengts turpināja strādāt savu parasto darbu, un Gunvora dzīvoja mājās ar jaunpiedzimušo bērniņu, meitiņu. Taču no mājām viņa veica administratīvo darbu, kas, pieaugot pasūtījumu skaitam, kļuva arvien apjomīgāks. Pasūtīto preču iepakošana notika vakaros un naktīs, un miegam palika vien dažas stundas.
Nu jau sortimentu neveidoja viens pats japāņu palagu audums – tas bija būtiski paplašināts. Sludinājumi tika ievietoti gan dienas, gan nedēļas preses izdevumos, un tikai 1964. gadā viņi uzdrošinājās laist klajā paši savu katalogu, turklāt tikai melnbaltu. Tagad katalogs ir ievērojami biezāks un, pats par sevi saprotams, krāsains. 1972 |
 1972 |
 1975 |
 1981 |
 1985 |
 1988 |
Mūža darba pārdošana
Pēc pusgadsimtu ilgas darbības Hultgrēnu ģimene nolēma pārdot savu mūža darbu. Gan Bengts, gan Gunvora bija sasnieguši pensijas vecumu un pēdējā laikā samazināja darba ritmu līdz parastai četrdesmit stundu darba nedēļai. 2004. gada pavasarī uzņēmumu Cellbes iegādājās Haléns Postorder AB.
Diemžēl Bengtam nebija lemts izbaudīt laiku pēc spraigā darba Cellbes. Viņš mira tajā pašā gadā, kad uzņēmums tika pārdots.
 1991 |
 1992 |
 2009 |